Kartejais jociņs-spociņš no Urugvajas puses. Man piektdien (14.03) sākās skola. Respektīvi man uz skolu bija jāiet piektdien un sestdien (jā, jā joprojām man skola ir sestdienās) un tad akal nedēļa brīva. :p Jauki, ne?
Un pa šo jauko nedēļu man bija tā supervienreizējā iespēja plunčāties pa Brazīlijas skaistajām pludmalēm. (sun) Vienu nedēļu dzīvoju paradīzē. Jau 14.03 pēc pirmās skolas dienas devāmies ceļā. Pavisam kopā 28 cilvēki – gandrīz 20 stundu brauciens. Nogurdinošs, bet nnu tas nav nekas salīdzinājumā ar to pasakaino vietu kur tu vari nokļūt, visu var pārciest. Bišķīt nepaveicās ar nedēļas sākumu – līdz trešdienai mūs pavadīja lietus mākoņi (taču Brazīlija arī vētras laikā ir skaista :p)
8 dienas pasakainajā salas Santa Teresa dažādos nostūros. 
Ehh, Brazīlija laikam tik tiešām ir tā vieta, kur cilvēki jūtas visbrīvāk. Neviens nepievērš uzmanīibu tam, ka vīrieties Salaveča izmēros pastaigājas pa pludmali ļoti maziņā, mazinā apakšbiksītē. Neskatās arī uz to, ka uz klubu kāda ir atnācis ar ziemas zābakiem un platu jostu ap dibenu. Var redzēt tik dažādus cilvēkus! Gan sporta biksēs ar divām baltām strīpām, gan džinsos ar D un G uz pēcpuses, gan metālistus, gan reperus, gan arī apbrīnojamās sievietes, kas var pastaigāt uz vismaz 8cm papēža (+ vēl platforma). Vērot cilvēku dažādību un to bezkompleksu sajūtu nekad nenoguru ne skatīties, ne sajust.
Pabijām gan pludamlē kurā viļņi tādi, ka bail pat skatīties, respektīvi pludmalē priekš sērfošanas. Gan arī tik mierīgā, ar tik dzidru ūdeni, ka pat tik skaistu vietu pat filmās nebiju redzējusi. 
Ūdens gan visās vietās sāļš kā jau okeānā pienākas. Tik sāļš, ka kož acīs, bet esto labs ādai. Esot veselīgi atstāt to sāls slāni uz ādas pēc peldēšanās uz kādu dienu. Es gan nepamēģinaju. Varbūt citu reizi. Ūdens bija tik sāļš, ka ja samirkst piemēram šorti (kā man gadījās) vai arī vienalga kāds apģērba gabals, paliek balti pleķi no sāls. :p Tagad es zinu, ka tas ir sāls, bet 5dien pētot savus šortus pat prātā neienāca, ka tas varētu būt no sāls.
Ehh, manu laimi palielināja vēl tas, ka ananāsi maksāja apmēram 13 santīmi par kilogramu (sun) Ņamma. 7 kg arbūzi, mango, papaija, marakuja, apelsīni, citronu kalni, vīnogas, banāni. Man liekas ka no augļiem pieejams bija itin viss. 🙂
Pludmales ir ļoti ¨komerciālas¨. Ik pa brītiņam pabrauc garām ratiņi, kas tev piedāvā uztaisīt svaigu spiestas sulas, augļu salātus vai arī kādus kokteļus. Šāda stila ratiņi bija mani mīļākie (sun) Taču tas nav vienīgie. Pārdod arī kleitas, svārkus, cepures, saulesbrīles. Nu visu ko vien var sasistīt ar pludmali un pirkšanu. Ā, pēdējā dienā pārdeva arī katlus (to gan man ar pludmali un sauli neizdevās sasaistīt). Respektīvi, cada naudiņa uz pludmali bija jāņem līdzi, jo es jau svaigi spiestai ananāsu/zemeņu sulai ¨nē¨ pateikt nevarēju. 🙂 Protams, ka var arī izīrēt visu ko vien sirds vēlas no ūdens izklaidēm. Motorlaivas, ūdens močus, ¨banānu¨, kanoa, niršanai un snorkelēšanai visus nepieciešamos atribūtus, un vēl un vēl. Paskaidrošu kas ir ¨banāns¨. Garš dzeltens matracis kas piesiest striķī aiz motorlaivas. Virssū sasēžas apmēram 15 cilvēki, protams, visi ietpērpti glābšāns vestēs. Viss jau būtu skaisti, visi 15 cilvēki smaidīigi dodas aiz motorlaivas kas brauc/peld (pēksņi radās šaubas, vai motorlaiva brauc vai peld? ) un vienā skaistā mirklī motorlaiva taisa skaistu pagriezienu par 90grādiem un visi 15 smaidīgie, jaukie cilvēki kā tādas pērlītes ieveļās Atlantijas okeānā. :p Un tā kādas 4 reizes. Pats smieklīgākais jau ir tikšana atpakaļ uz tā ¨banāna¨. Šito atrakciju es arī sadūšojos izmēģināt. :p Un mājās agriezos ar zobu caurumiem galvā. Gadās visādi, ja kāds krīt ar muti vaļā un krīt man tieši virsū. :p Ā, ja ir arī kādi spēcīgie veksmibnieki kuriem izdodas noturēties ¨banāna¨ murugrā, tad tos vēl nežēlīgā un straujāk iemet ūdenī, tā ka smaidīgais, jaukais drosminieks aizlido vismaz 5 metrus pa gaisu. :p Ir jautri, ne?
Runājot par izklaidēm. He, ar Sofiju nospriedām, cik labi ir būt meitenei, jo no 5 reizēm, kad gājām uz klubu nemaksājām nevienu reizi. :p Meitenēm ieeja brīva – puikām 12 reāli (apmēram 3.50Ls). 
Kopsavilkumā varu teikt, ka Brazilijā ir pasaikana zeme. Un esmu ļoti, ļoti laimīga, ka man ir izdevies iepazīt dažādās Brazīlijas puses. Katrā no 3īs vietām, Foz de Iguazu, Amazonia un Florianopolis, kur esmu pabijusi, atstāju gabaliņu no savās sirsniņas. Skan jau dikti banāli, ne? Bet un tā viš´ i 🙂
Ilze Urugvajā 