Ilze Urugvajā

Tad sākšu ar pašu sākumu – mani pirmie lidojumi.
Pirmais lidojums: Rīga-Amsterdama.

Pacelšanās: 13.05
Kamēr gāju līdz gate´am jau paspēju iztēloties, ka tūlīt lidošu ar kkadu nenormālīgi lielo lidmsahīnu, kur viss būs nenormāligi kruts. Nu, karoč, viss būs baigi kruti, bet… 😀 man nācās vilties, lidmašīna bija maziņa. Nu ne jau kkadas ¨kukuruzņiks¨, bet nu maziņa. Un tad sākās fantāzijas uz otru pusi, man bija bail, ka šitā lidmašīna gaisā ilgi neturēsies. Bet viss tomēr veiksmīgi beidzās, un ar tēti vieksmīgi tikām līdz Amsterdamai. [mans tētis lidoja ar mani līdz Amsterdamai. Tas jau uzreiz man lika drošāk justies] Lidojums ilga 2:10h un lidoju es ar Nīderlandes kompāniju – ¨KLM¨,. Visu lidojumu ārā bija dikti, dikti zilas un skaistas debesis nosēšanās bija mazliet ¨grubuļaina¨, bet un kkadu action jau arī vajag.

1. gadīšana.
Amsterdamā visi dzīvo ar atpalikušu laiku. :p par stundu mazāak. Tātad vēl viena stunda vairāk ko nīkt lidostā. Brīvas 4tras stundas. 😀 jē, pilnīgi pietiekami, lai saprastu, ka lidostas ir garlaicīgas. Sēžot Amsterdamā mana ¨top¨ doma bija – viss izdosies, galveinas turies. Respektīvi, nu jau bija iestājies izmisums.

Otrais lidojums: Amsterdama-Madride
Pacelšanās: 19.35
Šitas lidojums man šķita visīsākais. Nezinu kāpēc. Varbūt tāpēc, ka visu ceļu, lai sevi nomierinātu klausījos Coldplay. Bet brīžiem viņi nevis mani nomierināja, bet tieši lika zaudēt kontroli. Bet nu galu galā viss bija daudz maz normāli. Jālido akal bija kkadas 2 – 3 stundas, īsti nezinu cik, jo to, kad teica cik ilgi jālido, nedzirdēju. Mm, lidoju ar ¨Iberia¨ – tā ir spāņu kompānija. [ar to arī lidoju 3. lidojumu manā dzīvē un šajā reizē.] Blakus man sēdēja kkadi korejieši [nu vai arī kkas viņiem līdzīgs], kas jau pat pacelšanos nogulēja. J Laikam dikti noguruši bija. Lidostā bija akal lielā raudāsanu un jo tgd tik tiešām es biju VIENA, jo tētim bija jāiet uz savu lidmašīnu. Un līdz ar to man sākās panika [tas jau vairs nebija tikai izmisums]. Bet nu re, kka es to savu paniku pievarēju, jo atpakļceļa man vnk nebija. Nosēšanās bija dikti līdzena, takā nekāda action beigās nebija.
2.gaidīšana
Madrides lidostā satiku 3 meitenes no Nīderlandes. Tad kad bija jāsāk ar viņām runāt, tad sapratu, ka un ir pakaļā 😀 mana angļu valoda ir galīgi dranķīga. Bet un kka saprasties mēs varējām. J Madrides lidosta ir TIK liela, es nekad nebūtu iedomājusies, ka man uz pareizo gate´u bus jābrauc ar vilcienu! 😮 tas taču nav normāli. 😀 Madrides milzīgajā lidostā sēdējām, man šķiet, ka 3īs stundas. No sākuma sēdējam kkada slēgtā kafejnīcā [viss, protams, bija jau ciet, jo mēs lidostā bijām ap kkadiem 11pm, kas sagrāva manas ilūzijas par to, ka lidostā viss vnm ir vaļā]. Tā kā mēs tur sēdējām vēlā vakara stundā, tad arī cilvēku praktiski nebija. Šādi nīkstot mani piemeklēja arī vecums. 😀 Mans organisms vnk nespēja izturēt bezmiegu, acis man vnk krita ciet, jau kkados 1pm, kad vēl stundu jāgaida. Bet un turējos braši, bet tik un tā, šķiet, ik pa brīžiem atslēdzos. Pie gate´a satikām meitenes no Šveices. Tajā brīdī nožēloju, ka nēsmu mācījusies vācu valodu pietiekami cītīgi. 😀
Trešais lidojums: Madride-Montevideo
Pacelšanās – 2.10
Opā, šitā lidmašīna bija vienkārši milzīga. He. katram pasažierim izsniedza segu un spilvenu. Ā, un zeķītes arī. :p Mm, Madride naktī izskatījās tik skaista. Lai arī nesēdēju pie loga, bet nu tas ko es redzēju bija vnk – vaū. Visas tās gaismiņas, mm. Tik skaisti. Paskatījos uz skaisto Madridi un tad uz pirmajām stundām atslēdzos. Pamodos tad, kad stjuartītes dalīja vakariņas. Televizora ik pa laikam radija kur mēs tgd atrodamies, ar kadu ātrumu lidoja, cik augstu esam un cada ārā ir temperatūra. Pa nakti rādīja 2vas filmas. Kad pirmo reizi pamodos – redzēju fragmentus no Trešā Šreka. Bet kad atveēru acis otro reizi, tad redzēju ainas no Spaidermena. :p respektīvi, es neredzēju nevienu filmu, jo es visu nogulēju. Pamodos tad, kad ārā ausa rīts [ar pulksteņa laikiem neko nevar saprast], kad ārā bija tik skaistas krāsas He, no rīta varēja novērot, ka stujartiem tā nakts nav bijusi no tām vieglākajām. Ja uzsākot lidojumu viņi bija tik smaidīgi, meitenes ar tik kārtīgiem matiem un perfektu make-up, tad no rīta – un kā jau no rīta. Tad un pasniedza mums brokastis. Un tad sacas lidojuma foršākā daļa – jāizpilda kkadi papīri, jē. Un vien no tiem papīriem bija tikai spāņu valodā, 😀 tas bija jautri, ok., tajā mirklī man likās, ka un viss, palikšu lidmašīnā, jo nevaru neko aizpildīt. Bet un jau kkā, lūrēju savas blakussēdētājas lapiņā [špikoju :p] un kka jau aizpildīju. Pēdējais lidojums ilga 12 h, lai arī pēc pulksteņa laikiem sanāk mazāk, un pievarējām mēs apmeēram 10200 km. Ir maziņš gabaliņš.
Tikšana Urugvajā.
Tur es arī neiztiku bez piedzīvojumiem. Tāda pusneizgulējusies, aizpampušām acīm un galīgi sajukusi/apjukusi izstāvēju visu garo rindu uz pasu pārbaudi, katru cilvēku nopētījusi, ko viņi pie tiem lodziņiem dod, vai tikai pasi vai vēl kko. Visi deva tikai pasi un vienu no tiem papīriem, kas bija jāizpilda lidmašīnā. Okei, visiem tikai paskatījās pasē, paskatījās vai bildē ir tas pats cilvēks, iespieda zīmogu un čau. Bet man protams, tik viegli jau nevarēja izdarīt. Pirmkārt , tā sieviete, kas parbaudīja manu pasi, nerunāja angliski. Okei, tas jau būtu nekas. Bet tad viņa man prasa – visa? Man tāds – BUM. Kāda vīza!? Man nav nekāda vīzas, un viņa man tik stāsta, ka vajag vīzu. Man jau cajas mīkstas, es jau domāju, ka viss. Kkas ar tiem papīriem nav līdz galam izdarīts. Ok, izvilku visu savu papīru kaudzi iedevu viņai visus, un saku, – I don’t know what do you want, but that is all I have. Bet viņa paņem visus manus papīrus un pasi un aiziet prom. Un kkadas 10-15 minūtes es tur tā vnk stāvēju. Uff, man šķita, ka man tajā laikā gan kājas gan rokas trīcēja. Bet un ok, viņa atnaca apakaļ, atmeta ar roku, iespieda man to zīmogu pasē un es gāju laimīga prom. Paldies Dievam, ar bagāžu nekādu problēmu nebija. Kā gāju, tā ieraudzīju uzreiz. Sveika, Urugvaja! 🙂

Sagatavošanas nomtne, tā laikam latviski skaitās. 🙂

Pirmā diena [16.augusts]

Lidostā mūs sagaidīja YFU Uruguay brīvprātīgā – Mercedes  Jauka un jauna meitene.  Saskatījāmies kādas reizes 3īs, vai nevienu neaizmirstam un devamies uz mūsu apmešanās vietu, kas atrodas Pando. Mēs dzīvojām kristiešu skolā. Tur, protams, tad neviena skolnieka nebija.  Ceļā no lidostas uz Pando piedzīvoju pirmo kultūršoku – te tik tiešām bija augsts nabadzības līmenis, to mēs redzējām izbraucot cauri kkadam miestiņam. Visu to dienu, vnk nīkuļojām.  bijām tikai meitenes, 😉 Ja pareizi atceros, tad pēc skaita 13mit. Nometne nevarēja sākties, jo bija jāgaida visi pārējie, un lielākā daļa [kas sastāv no vāciešiem] atbrauca dienu vēlāk.  Sadalījāmies arī istabiņas. Es biju istabiņā ar Anouk, meitene no Beļģijas.  Visu dienu man ik pa brīdim ¨trīcēja lūpa¨. Bet un tas laikam skaitās normāli ,ja neskaita to, ka man liekas, ka man tādas sajūtas bija tikai vienīgajai, jo citas meitnes bija smaidīgas un jautras visu laiku. M, laika maiņu nemaz tā neizjutu, jo ar Anouk, izdomājām, ka pirms vakariņām, kas ir 8pm, mazliet pagulēsim. Un aha, mazliet pagulējam – piecēlāmies 1am 😀 tad akal likāmies uz auss un tā mēs nogulējām copa 12h. Tādēļ arī to laika starpību nejutu. 

Otrā diena [17.augusts]

Nu nometne varēja sākties, jo bija atbraukusi lielākā daļa studentu – 27 vācieši. Tā nedaudz viņu mums te ir. [atkal brīdis, lai nožēlotu to, ka nemāku vācu valodu.]:D Tad vēl viena dāņu meitene un somu puisis  Kopumā pa dienu akal neko prātīgu nedarījām, visādas uzjautrinošas spēles. Kkadas runāšanas un vārdu mācīšanās. 

Trešā diena un ceturtā diena.

Šajās dienās runājām par visādām tēmām, gan par kultūru atšķībām, gan par ģimeni un skolu. Kkas tādā garā.  Runājām par lietām, par kurām jau ir runāts un runāts.  mm, vienu vakaru mācījāmies dejot salsu.  jei, tas bija dikti jauki. 😀 klausījāmies un dancājām arī pie viņu mūzikas – cumbia.  he, šajās dienās jau arī piefiksēju, ka esmu sākusi arī pat domat angliski. 😀

Hola! Šodien varu ierakstīt savā dienasgrāmatā, ka no mājām prom esmu jau 17 dienas. Šķiet tik daudz, bet sajūta ir tada, ka esmu bijusi daudz daudz ilgāku laiku prom. Laiks laikam tomēr ir mānīgs. Tātad, šis ir manas dienasgrāmatas [publiskās :p, personīgo/intīmo dienasgrāmatu jums neredzēt kā savu degungalu :p] pirmais ieraksts (party)