Ilze Urugvajā

Varat man :p jums vien brīvdiena šonedēļ. :p man divas – 3diena un 5diena. :p
Rīt – par godu skolai, skolai ir dzimšanas diena. 🙂 būs kaut kas līdzīgs fiestai skolā 🙂
Un kapēc brīva ir 5diena es īsti nesaprotu. bet nu galvenais ir tas, ka ir brīva. 😀

es jau nēsmu ļauna. :p bet pakrist uz nerviem jau es jums varu.

Ir svētdiena un laikrādis uz manas rokas ziņo, ka ir 12.15. Tātad, nav jau grūti izrēķināt, ka mana skolas diena jau ir beigusies. He, šodien svētki – matemātikas stundā es pat kaut ko sapratu. :p Un uz Milko stundu (fiziku) – nebiju. Nē, nē! Es nebastoju, ko jūs! Es taču esmu apzinīga. 🙂 Labi, patiesība ir tāda, ka es gāju uz pastu fizikas laikā, bet taču loģistiski, ka pasts sestdienas dienā būs ciet. Loģika man pieklibo. Nu lūk, mana skolas diena 6dienā beidzās jau 9ņos. Un es cēlos 7ņos no rīta dēļ matemātikas! Sestdienas dienā! Bet nu piecēlos – lepojos ar sevi. :p

M, vispār es tgd sēžu pilsētas ¨centrā¨. Nu gandrīz kā pie mums – laukums ar strūklaku (kas nedarbojas, bet smuki izskatās). Starpība ir tāda, ka ir palmas, vairāk saules (vismaz šodien) un man te patīk 🙂
Šodien, es teiktu, ka ir kā normāla vasaras diena Mājās – +27, saulīte, zilas-zilas debesis. Bet nu jā, es esmu Urugvajā un tas vēl ir tikai pavasaris. (he, es te lielos, ka man ir forš laiciņš, gņau rīt līs). Tad nu jā, sēžu kopā ar savu mērkaķa kladīti un dzeltenu zīmuli rokā, un rakstu. Vnk gribējās kko rakstīt. 🙂 Un man paveicās, kladīte bija līdzi. 🙂
Ā, vēl jūs pakārdināšu – ēdu zemenes (mm).

Skola, kā jau jūs nojaušat, te ir pavisam citāda. Sākot jau ar to, ka vidusskolā ir jāmācās 6 gadi un beidzot ar to, ka mana skolas diena beidzas +/- pirms 12. 🙂 Ha, šodien beidzās 10mitos. :p 😀
Hmm, nnu ar ko lai sāk. Mācības te uzsāk tā apt kā pie mums +/- 7 gadu vecumā. 6 gadi pamatskolā [tā laikam tulkojās] un pēc šiem 6 gadiem – vidusskola, vēl 6 gadi. BET, cik jau nu es saprotu, ka ir tā – 4tri gadi ir obligāti, un pēc tiem tu vari doties lielajā dzīvē un strādāt, taču, ja tu vēlies, tad vari mācīties vēl 2 gadus. Ja izvēlies mācīties vēl šos 2 gadus, tad ir atkal jāizvēlas virziens kurā mācīties, respektīvi – izvēlies sev atbilstošāko. Bioloģijas, zinātnes, māksalas un humanitārais. Humanitārajā programā piedāvā apgūt vesturi, kultūrvēsturi, itāļu valodu, ģeogrāfiju u.c. [tie ir tikai tie priekšmeti ko es atceros], mākslas programā – mūzika, zīmēšana, teātris, kaut kas par kino un tamlīdzīgā stilā. Zinātnes programma no bioloģijas atšķiras ar to, ka ir vairāk matemātikas, jo nav civilzinību.

Es mācos sev ¨vispiemērotākajā¨ programā– bioloģijas. Mani mācību priekšmeti: bioloģija [teorijas un praktikas stundas], fizika [arī teorija un praktika], matemātika [tā pat], ķīmija [arī tas pats]. Visas manas mīļākās stundas. 😀 te ir tā dīvainība, tās teorijas un praktikas stundas. Bioloģijai un fizikai ir cits skolotājs, matemāikai un ķīmijai ir tas pats. Bē, šodien bija mana pirmā bioloģijas praktikas stunda. Brr, tas kabinets ir biedējoš. Visās malās kaut kādi augi, burciņās beigtas vardes un tamlīdzīgi zvēri. Beigtu prusaku stends, galvaskausi, ā sieviete, kurai var atvērt krūšu kurvi. Nu visnotaļ daudz uzskatāmu materiālu. Brr, man bija zosāda visu stundu. 😀 Vēl no priekšmetiem man ir filosofija, literatura, civilzinības. No šiem priekšmetiem es neko nesaprotu, jo skolotāja to vien dara, kā tikai runā un runā un es protams, neko nesaprotu. :D. Un tomēr ir kāda stunda, kurā es jūtos gudra – angļu valoda! Mana mīļākā stunda. 😀 Lab, pietiks par priekšmetiem.
Kas vēl atšķirās. Atšķirās tas, ka no klases uz klasi iet skolotāji, nevis skolēni kā tas ir pie mums. Katrai klasei ir savs kabinets [man tas ir 14] un uz teorētiskajām stundām un visām filosofijām un tml skolotāji nāk uz klasi. Uz citu klasi ejam tikai tad, kad jāiet uz laboratoriju, tas ir, uz praktiskajām stundām. Mums nav nekādu grāmatu – viss uz kopētiem materiāliem. Ā, klasei arī nav sava žurnāla, katram skolotājam ir žurnāls, un tur atzīmē, kura nav un saliek atzīmes .
Par skolotājiem. Mans novērojums – vairāk jaunu skolotāju. Manai bioloģijas skolotājai ir tikai kkadi 25 gadi. [un matemātikas skolotājam ir rozā zeķes. 😀 ]
Un galu galā, cik ilgi ir tas viss pasākums. Skola beidzas ap 15. novembri un sākas martā. Tā lūk, man drīz vien būs vasaras brīvlaiks. Jau otrais gada laikā. :p
Hmm, visparīgi par skolu, Skola ir mazāka par ģimanaziju un arī ne tik smuka kā ģimnāzija. Jo arī skolā visi piekopoj to netikumu, kas ir visā Urugvajā – visi savus papīrīšus met zemē. Te tā ir pilnīgi normāla parādība, visu ko nevajag mest zemē. Un skolā ir tas pats. Arī soli ir aprakstīti no vienas vietas, he, dažiem pat pietrūcis vietas uz sola, takā aprakstītas ir arī sienas. 😀 mana mīļākā nodarbe stundās ir, lasīt visu to, kas tur ir sarakstīts. Tur vismaz lielakaoties es visu saprotu – Jenny y Fabio, Aleja y Luis …  un tamlīdzīgā stilā. Dikti maziņa bibliotēka, nepatīk man viņa. Nav nekādas bibliotēkas atmosfēras. Amm, direktors tāds maigais vīrieties, visi saka, ka esot gejs. Nu jā, varētu tā būt. Nu apmēram tā.

Varbūt ir vēl kkas ko aizmirsu pateikt, un kas jūs varētu interesēt?

Šī nedēļa nogale pārspēja visas citas. 24 stundas bez miega! Wūhū, un lielākā daļa no šīm stundām kājās stāvot vai staigājot, vai vēl labāk – dejojot.
Tātad, no rīta – skola. Jā, jā – sestdienās jāiet uz skolu. Un stundas arī ir tās labākās – 2 matemātikas un 2 fizikas. Stundas visiem sestdienās esot tādas pamatīgās/svarīgās, jo, piemēram, ja ieliktu civilzinības, tad protams, neviens neietu. Tā lūk.
Pēc skolas majāas, kko padarījām, pārkrāmēju jau kuro reizi istabu, sakārtoju skapi, noslaucīju putekļus. [Starp citu, mamu, tu lepotos ar manu istabu. 😀 ir pagājušas jau 3īs nedēļas, bet mana istaba šeit ir vienmēr kārtībā. Cerēsim, ka tā bus arī turpmāk. :p Un tad ap 4triem Sofia, Leo, Pablo un es sākām kustēt uz Montevideo. Jē, puiši te ir tik lieli džentelmeņi, ka izmaksāja man ceļu uz Montevideo, gan turp – gan atpakaļ. :p Bet es esmu gandrīz pārliecināta, ka otru reizi Leo vairs nebūs tik cēlsirdīgs. 😀 jociņš spociņs.

No Montevideo redzēju gaužām maz, tikai tik cik no autobusa loga. Braucām ar 2viem autobusiem, kā no viena izkāpām, tā otrā iekšā un līdz pat šoppinga vietai, kas saucas – Punta Carreta. Izmēru ziņā lielāks nekā mūsmāju ¨Alfa¨. He, pat vienu pazīstamu veiklu atradu – Zara. Bet nu visadā ziņā, šī te ieprikšanās pierādīja pilnīgi pretējo nekā to, ko mums apgalvoja nometnē, ka iepirkšanās te ir lētāka. Muļķības! Viss maksā apmēram +/- tik pat. Okei, varbūt tas bija kkads dārgais veikals, bet nu nedomāju vis. Takā es biju noskaņojusies, ka nu tik būs, ka nespēšu vien sevi valdīt un nenopirkt visu ko redzu, tad visu iepirkšanās laiku biju vīlusies. Jo pat arī pa tām cenām, kas tur bija, nu vienkārši nebija ko pirkt. Tā lūk. 😦 tā lūk, bet nu tik un tā – iepirkšanās mierina manu dvēseli. 😀 ja pa pagājušo nedēļu atkal paspēju saslimt ar ¨home-sick¨, tad nu šodien akal viss ir labi. 🙂
Starp citu, man tgd ir +25 grādi, un tas vēl ir tikai pavasaris :p Pat nemaz negribu iedomāties, cik karsts būs vasarā, jo tgd jau no mājas negribās iet ārā, jo ārā ir baigā sutoņa.

Ok, atgriežamies pie tēmas.
Mājās no šoppinga bijām kkur pēc 12tiem. Jā, jā. Tā nedaudz ilgi, bet pa veikaliem staigājām līdz kkadiem pus10. Tatātad, majās bijām pēc 12tiem. Visi 4tri pārguruši, pusaizmiguši un sāpošām kājām, bet kā tad 6dienas vakarā/naktī neies uz dančiem. Protams, ka mes iesim uz dančiem. Fiesta! Bišķi atlaidāmies, ¨pačillojām¨ un aidā uz klubu. 🙂 Vēl viena dīvainība, klubs sāk strādāt tikai 2vos naktī. Tas man likās tā dīvaini. Nu jā. Cilvēku, protams, bija ka biezs, bet un tas jau normāli. He, pirms došanās klubā mani apmācija kā atsevišķās situācijās rīkoties, piemēram, ja kāds sāk grābstīties vajag uzreiz labo āķi. 🙂 He, žēl, ka man nebija iespēja izmēģināt manu āķi. 😀
Mūzika. Visu vakaru pārsvarā skanēja cumbia, taču pašā pašā sākumā skanēja riktīgs Atlantisa tuc-tuc. :p Brīžiem arī vietējais roks. Takā pārsvarā man tā bija jaunas dziesmas. No mūsu danci-danci māājās bijām pēc 6, pirms 7iem. He, Sofiai un Leo enerģijas pietika dejot līdz pat rīta gaismai. Tāds arī bija Leo plāns, jo viņam 8ņos bija jādodas uz darbu. Bet nū es nespēju viņiem turēt līdzi, jau 5 nespēju stāvēt kājās, jo acis jau pašas krita ciet, neskatoties uz to, ka bija skaļa mūzika un pavisam noteikti nebija tādi apstākļi, kas iemidzinātu. Organisms netur. 😀
Taču svētdien biju prima, kas piecēlās. :p jau 12tos biju augšā un miegs kā ar roku noņemts. 🙂

After shopping: Es un Leo , Sofia un Es 🙂

Las Piedras

Hola-bola! 😉

Šodien man ir iedvesma pastāstīt nedaudz par manu pilsētiņu 🙂 Tātad – dzīvoju es pavisam netālu no Montevideo [galvaspilsēta], Las Piedras ir manas mājas 🙂 Pilsētiņa/ miestiņš ir apmēram 40 minūtes no Montevideo. 🙂 Lai arī pēc iedzīvotāju skaita, tā ir dikti lielāka par Jēkabpili, taču teorētiski, tā ir mazāka. 🙂 Tātad, pilsētā ir takā 2vas galvenās ielas, kam nosaukumus, piedodiet, es nevaru atcerēties. Un tikai otrajā nedēļā es sapratu, ka Viena iela iet vienā virzienā un otra preteja. Jē, ar to vajag saprast, ka satiksme te ir vnk ¨crazy¨ kā saka Sofia 🙂 Bet un tas pavisam nopietni. Satiksme te ir galīgs čau. Pilsētā kkadas ceļa zīmes, pff. Reti kur. Nedod Dievs, štiādā pilsētā būtu jāliek tiesības. 😀 Tad tikai uz izjūtu un minēšanu, kura iela ir kurā virzienā. 😀 He, uzjautrinošais šajā satiksmē ir – mašīnas. Te ir tik daudz visādu vecu mašīnu. Un viņas ir tādās foršās krāsās – spilgti zilas, dzeltenas, rōzā. Un gluži kā filmās. Tas par satiksmi.
Tālāk par pilsētu.
Tātad ir tās 2vas gavlenās ielas. Viena iela, pa kuru mēs parasti dodamies no skolas mājas ir vnk no abām pusēm ar veikaliem. Vieni vienīgi veikali. :p Ejot no skolas varam nopētīt visu, kas izlikts skatlogos. 🙂
Pilsētas centrs skaitās tāds laukums ar strūklaku, kas protams nedarbojas, bet tik un tā izskatās dikti labi. Tur ¨tusējas¨ daudz cilvēku, gan jaunieši, gan arī vecāki cilvēki. Vienkarši sēž uz soliņiem lasa avīzes, smēķē vai vnk vēro apkārtējos. 🙂 Tā lūk.
Tad mums te vēl ir kinoteatris. Uz kuru es pagaidām vēl nēsmu bijusi. Ā, nē. Biju gan, bet ne uz filmu. Es biju uz koncertiņu. Par to koncertiņu pastāstīšu mazliet vēlāk.
Mm, lai arī pilsētiņa ir maza, taču te ir hipodroms. 🙂 es pirmo reizi biju hipodromā pagājušo nedēļu, tad gan es biju sajūsmā. 🙂 Tas bija tik… tik ļoti kā filmās. 🙂 Daudz cilvēku, visi kliedz kkadus vārdus [kurus es nesaprotu, bet pieļauju, ka tie bija uzmundrinājuma teksti skrienošajiem zirgiem] un tad akal iet likt likmes, un zirgi akal serien un smiltis pa gaisu. Tas man tik tiešām patika. 😉
Viss skaistākā vieta, kur līdz šim esmu bijusi ir redzama bildē. Tā ir takā skulptūra, visapārt karogi. Tu vari uzkāpt pa trepītē un tad pavers vnk tik burvīgs skats uz pilsētu. 🙂 Mēs ar Sofiu bijām tur taja brīdī, kad saule jau taisījās uz rietēšanu, takā krāsas bija vnk burvīgas 🙂 Tas nu ta.. Īsumā. 🙂