He, kad oktobris tuvojas beigām, es atceros, ka neesmu uzrakstījusi par savu supeŗjauko izbraucienu uz Montevideo. Beidzot es varu teikt, ka esmu redzējusi kaut mazu daļiņu no Montevideo. Un pavisam noteikti varu teikt, ka pilsēta ir ļoti skaista. Man jau dikti patika. 🙂
Mūsu izbrauciens uz Montevideo notika ¨Dias de patrimonio¨ ietvaros. Tās ir dienas, kad kādi vēsturiski vai citādi svarīgas ēkas un objekti ir pieejami apskatei ikvienam cilvēkam. Atvērts ir viss. (nu tā man vismaz teica)
Šo braucienu es gaidīju visu nedēļu. Un visu nedēļu lija lietus. Bē, katur dienu pie sevis domāju ¨kaut tikai 6dien nelītu¨. Jē, un 6dienas rītā lija. Piecēlos 8ņos – lija. Piecēlos 11tos – vairs nelija. :p Spīdēja saulīte. Mana nedēļas lielā vēlme bija piepildījusies. (sun) Tad nu mums vajadzēja 2vas stundas, lai izčammātos no mājām – ap 1niem devāmies ceļā. Mums bija sieviešu izbrauciens, tikai dāmas. :p Sofia, Diana, Mari (kaimiņiene) un es.
Tad un pirmais mūsu apskates obejekts bija ēka kurā norisinās visas politiskās darbibas, jebšu kur mitinās parlaments un prezidents darba dienās. Dikti liela un grezna tā māja viņiem. Bildē jau varat redzēt, ka nav nekāda maziņā. Un par karogiem – pirmais, bez šaubām ir Urugvajas karogs un otrais karogs ir Artigas. Aj, nespēju ne nobrīnīties par griestiem, un par vitrāžām. Nu vārdu sakot – patika. 🙂













Tālāk. Pa ceļam uz telekomunikacijas centru iegājām arī Viena baznīcā. Nobrīnījos, ka baznīcā ir atļauts fotogrāfēt. Nezin kapēc, es biju iedomājusies, ka baznīcāas neviens nefotogrāfē. Bet un ok. Baznīca arī ļoti grezna, kā jau lielākoties visas baznīcas.

Trešais mūsu apstāšanās punkts bija telekomunikāciju centrs, kas pēc savas arhitektūras man dikti atgādināja mūsu pašu ¨saules akmeni¨, tā laikam sauca. Nu to ēku Rīgā, kur atrados (laikam) HansaBanka. Uhh, tur nu gan bija milijons cilvēku. Nosmējāmies par pirmajiem telefoniem, par izstādītajām ekspozīcijām, arī par PowerpopGirls. 😀 Paklausījāmies kko no Urugvajas tradicionālās mūzikas ūun devāmies uz liftu, kas mūs nogādāja, ja pareizi atceros, 36 stāvā. Es negribēju vairs braukt lejā. Tik, tik skaisti! .Ā, visu Montevideo varēja redzēt – visu! Vieni vienīigi uhh un ahh. He, ierakstīiju atsauksmju grāmatā ierakstu (latviski). Nez tur būs vēl kāds latvišu mēlē rakstīts ieraksts.?. :p








Mūsu pēdējā ēka ko paspējām apskatīt bija teātris. Arī ļoti grezns, bet ne tik grezns lai liktos krievisks. Skaists. Man dīvaini likās tas, ka sākot no 2trā stāva vietām uz augšu viss ir tādās takā mazās lōžās. Nav takā pie mums, kad arī otrajā stāvā visi sēž pa 4trām 5cām rindām.


Nu lūk.
Pēc tam devāmies pastaigā pa gājēju ieliņu. Tur nu gan man acis spīdēja kā žagatai – uz šīs ieliņas no vienas vietas bija dažādi ielu tirgotāji. Un lielākoties tirgo auskarus un citas rotaslietas. Tirgo arī zimējumus, ar rokām veidotas figūriņas, nnu viskaut ko – un viss gatavots ar rokām. Dikti glīti nieciņi.

He, ceļā uz autoostu, kad devāmies uz māju pusi pamanīju sev vienu pazīstamu nosaukumu – Radisson. :p jē, kkas tomēr arī ir kopīgs Latvijai ar Urugvaju.

The End.
