Pā… Tā bija viena no manas dzīves labākajām nedēļām. 🙂 Tik saulaini, tik pozitīvi nu ideāli praktiski viss. Žēl, ka tā nedēļa tik ātri paskrēja. Bet nu tā jau tas notiek – laiks skrien vēja spārniem un ja vēl laiks tiek pavadaīts labi, tad jau – ui, lidojam.
Kā jau vienmēr bez pārpatumiem un sarežģījumiem neiztikām. Un protams, 3īs skolnieki (Manuels un Pia arī, uz Montevideo devāmies kopā) nevar iekāpt pareizajā autobusā. Nezinu, kas mums lika paklausīt tai sievietei, ka izdevīgāk būs braukt ar 2viem autbousiem, tā ieekonomēsim laiku un naudu. Kā tad! Stāsti manim Daugaviņa. Bet nu… Mācība no skriešanas pa Montevideo, savas pieturas nokavēšanas, dusmošanās uz Manuelu, jo viņam koferis bija maziņš un mums ar Piu, kā jau meitenēm, koferi bija pārbāzti un kā teica Manuels: ¨Jums līdzi ir viss drēbju skapis, ja?¨ (Nu tālu jau no patiesības viņš nebija)
Bet nu galu galā – viss beidzās laimīgi. Abas ar Piu ¨uzkačājām¨ tikai musīšus staipot apkārt to savu drēbju skapi.
Jau pirmajā brauciena pusstundā autobusā varēja dzirdēt riktīgu valodu miksli – sākot ar angļu un beidzot arī ar latviešu. Nē, nē. Es nerunāju ar sevi – mācīju runāt latviski. :p Daudziem ir interese kā tad skan latviešu valoda.
Par grupu kopmuā. Uz La Palomu devās visi, visi YFU Uruguay studenti. Izņemot 2vas meitenes (vācieti un holandieti), kas jau ir devušās mājās. Tātad – 45 studenti. Un YFU brīvprātīgie – Pablo, Hernan, Lena, Paulino un Jope. Un vēlāk mums pievienojās arī Stefania.
Nu lūk.
Cabo polonio.
Pēc bildēm un pēc tā ko var redzēt, šķiet, ka tas ir tuksnesis, ne? Iebraukt šajā smilšu jūrā var tikai ar speciāli paredzētiem vāģiem, kas saucas Safari Express. Sajūta arī tāda ir, ka atrodies tuksnesī, jo brīžiem redzi tikai – smiltis un smilšu kalnus un neko vairāk. Bet nu nav jau tik ļauni. Tur pat jau ir okeāns. Šī pludmale bija ¨liktnīga¨ arī man – apdegu ar visu savu 45 stipro ķermeņa krēmu. He. Ar meitēnēm spriedām, ka vienai vācietei (Birte) saule laikam iedarbojas pretējā virzienā – paliek baltāka. Nu nopietni! 😀
Šajā Urugvajas nostūrī patstāvīgi uz dzīvi dzīvo tikai kādas 60 cilvēki, taču vasarā – čum un mudž no cilvēkiem. Jo daudziem te ir tās saucamās vasaras mājiņas, kā arī, protams, tūristi.
La Pedrera.
Pludamale uz kuru devāmies pastaigājoties – neliela pastaiga. 2 stundas un 30 minūtes. La harena de mierda. 😀 Pīlings pēdām 2 stundu garumā – varat iedomāties, ka pēc tam ādas vienkārši nebija. Mēs kā ar Hanu divas pēdējās atpalicējas lēnām čāpojām un izpļāpājām visu kas uz sirds, tā mums bija tā iespēja satikt mazu jūras lauvu. Un brutiski 1m attālumā. Tā rokas niezēja viņu apčamdīt un ņemt uz mājām. Bet tad kad viņš parādīja, ka lai gan ir maziņš, tomēr ir arī zobi mutē… Tad nu devāmies tālāk.
Santa Teresa.
Viens liels, liels parks ar dažnedažādiem augiem un kokiem. Sajūties kā džungļos.
Šajā parka ietilpst arī viens cietoksins. Liels un grandiozs. Bet nu visi bija tik pārguruši, ka nevienu jau tas nesajūsmināja – skatīties ēkas. To vien darījām, kā meklējām ēnu, kā nu kurš prata – cits ar dvieli uz galvas, cits līda pagrabā. Jo nu saule bija vnk.. nu bija vnk tajā dienā… 😀
Punta del Diablo.
Pludmale, kurā es iemīlējos. Viena no skaistākajām vietām, kur es savā dzīvē esmu bijusi. Zini, takā filmās rāda – okeāns ar lieliem viļņiem, perfektas smiltis un neviena paša cilvēka. Mana paradīze.
Mana sapņu pludmale atrodas apmēram kilometra attālumā no pludamles, kas ir tieši pretī pašai pilsētiņai. Šī pludmale arī bija skaista (protams, nelīdzīnās otrai). Mazie kuģīši krastā, mazās zvejnieku mājeles.
La Paloma.
Sieviešu diena.
Nemaz nepietiek ar to, ka pēdējajā bacará mūsu daiļais dzimums, jebšu vīrieši bija spiesti mums pagatavot vakariņas, kas viņiem izdevās vienkārši fantastiski. Vakarā meitēnēm bija iespēja viņus arī pamocīt – sapost konkursam Mis La Paloma. Konkursa dalībnieces – Sasha, Johannes, Mart, Thomas, Manuel, Jope, Mika, Philip un Jannis. Tā smējusies sen nebiju.
Šajā tik saspringtajā konkursā uzvaru izcīnija – Manuels jeb Manuela. Uz jautājumu : kas tevi pamudināja piedalīties konkursā? Viņš/viņa atbildēja : Por que Yo tengo tetas – jeb, jo man ir krūtis. 😀 Laikam jau arī šis fakts palīdzēja viņam uzvarēt. :p
Un tagad. Akal gribu atgriesties. Ehh. Jau biju piemirsusi cik forši mums gāja.
P.s Meitenes ar kurām tusējos visas dienas – Julia, Sophi, Hana un Julia . Visas vācietes.
Ilze Urugvajā 
