Pusnedēļa Buenos Airesā

Tad nu tā. Spēju tik aptvert, ka biju Buenos Airesā. 🙂
Pilsēta jau grandioza. He, 3īs mēnešus dzīvojot savā mazajā pilsētelē, jau biju aizmirusi kā izskatās lielas ēkas. Tgd es zinu kā izskatās grandiozas ēkas. Ļoti modernas un tai pat laikā ēkas ar savu šarmu. 🙂

Braucienu organizēja YFU. Tātad visa bruciena laikā es atrados stapr vāiešiem, amerikānietēm, zviedru meitenēm utt. He, mana kļūda, ka brauciena sākumā apsēdos vāciešu ielenkumā. 😀 Visu braucienu uz BA skandināju – ¨lūdzu, spāniski¨ vai ¨es nesaprotu¨, vai ¨mēs visi te esam lai iemācītos spāņu valodu¨ utt. Respektīvi biju normāli sastresojusies par to. Bet nu jā. Visi vācieši jau nav vienādi. :p Beigu beigās es pati tusējos ar vācietēm. Dzīvoju vienā istabiņā ar Kati, un pa dienu dauzījāmies ar Hannu un Juliu. 🙂

Un ko tad es redzēju. Amm, varu teikt ka pazīstu BA centru. :p jē. Mūsu hotelis bija pašā, pašā centrā. Nu vēl vairāk centrā nevar. Nē, nu var (kā teica Manuels), jāuzeceļ telts uz obeliska. 🙂 Nu lūk. Pa pašu centru staigājām daudz. Gan visi kopā, gan arī paši ar savu galvu.

Bijām Plaza de Mayo, redzēju La Casa Rosada (kur mitinās politiķi), La Boca (ieliņa ar dikti krāainām mājām), Temaiken (tip zoloģiskais dārzs), redzēju kā dejo tango uz ielas. 🙂

Nu lūk. Pat nemaz nezinu ko lai raksta. Nav rakstāmais šodien.
Skaties bildes un nu jā…

Varbūt pēc kādam dieniņām varēšu ielikt vēl kādu bildi, ja man atsūtīs tās vācu meitenes.
🙂

TangoHanna un esKat (vaaciete)Casa RosadaLa PalomaSkats no Palza de Mayonu vai nav skaisti?La BocaKraasasdsc08378-1.jpgKocinjshFlamingosTimon :DTimon2dsc08414-1.jpgBatmanTareniitisUn veel viena marpiositadsc08457-1.jpgGandriiz visa grupadsc08463-1.jpgdsc08467-1.jpg

10 komentāri

31.oktobris

Esat redzējuši filmu par Emily Rose? Ceru, ka es nepamodīšos 3.am, laikā, kad dēmōni mostas. :p

He, tik dīvani redzēt veikalā, ka plauktos tiek krāmēti ¨pričendāļi¨ priekš Ziemassvētkiem. Plastmasas eglītes, lampiņas, bumbiņas rotāšani, mākslīgais sniedziņš u.c. Un tai pat laikā es eju pie ledusskapja un meklēju sev ūdeni, jo karstums vnk beidz nost. Nepierasti. Ziemassvētki un Jaunais gads vasarā. Tas ir kaut kas pavisam jauns priekš manis.

Gandrīz aizmirsu ko gribēju teikt – paldies, paldies, paldies Jancim par zvanu. 🙂 priecīga biju. 🙂 Sen nebiju runājusi (skaļi) latviski, domājusi protams, bet ne runājusi. He, piedod, ja brīžiem runāju neloģiski. 😀 Biju dikti satraukusies. 🙂
Un vispār šodien ir dikti laba diena. Sāku arī mazliet vairāk iebraukt tajā ¨fishkā¨, kas saucas – verbos. 🙂 prieks. 🙂
Un nobeigumā šim nesvarīgajam ierakstam, dažas bildītes no pagājušās svētdienas iekš Montevideo, parkā Rodo. 🙂  (Pie bildīes uzrakstīšu kādu komentāru.)

PeecPirms ¨Montaña Rusa¨Montaña RusaDarbs.dsc08050-1.jpgBEZkedainaaUrugvajas ¨maasas¨(mm)

11 komentāri

Pilsen Rock

Tad nu lūk – Pilsen Rock ir rokfestivāls uz kuru dodas praktiski visi Urugvajas jaunieši. 🙂 Viss pasākums norisinās 2vas dienas, bet ir jau arī tādi, kam svinēšana ievelkās. Festivāls notiek Uruvajas viducī – pilsētā Durzano. 🙂 He, tad nu es arī, kā pilntiesīga urugvajiete gribēju redzēt kā tas izskatās.
Aizdevos es uz viņu 6dien, ap pusdienlaiku. Un ahā – pirmais pārsteigums. Autobusu kompānijai notikusi kkada datoru kļūda [nu vismz viņi teica] un respektīvi, ir dubultojušās autobusu biļetes. Un līdz ar to – uz vienu sēdvietu ir 2vi cilvēki. Un līdz ar to, mēs stāvējām kājās. 😀 Nu ok, nekādu problēmu. Bet nu tas tikai padarīja to braucienu vairāk nogurdinošu, bet mazāk jautru. Ā, braucu es kopā ar Bruno un Gimenu, Sofias labi draugi, un tgd arī manu draugi. 🙂
Nu lūk, ieradāmies Durazno, un apkrāvušies ar mantām, (un man, protams, bija visvairāk mantu – 2vas mugursomas, guļammais un vēl viena sega 😀 ) devāmies uz mūsu apmešanās vietu, kas protams bija otrā pilsētas malā. 😀 Atnācām, nometām mantas, pieķērāmies pie ēšanas un maté dzeršanas un tad jau arī devāmies uz parku kur tass viss notika.
Tas parks, (vēl viens protams) bija ārpus pilsētas, +/- 3 km. Jē, un tik ejam un ejam. Ceļā uz koncertu jau sastapos ar pirmajiem kultūršokiem. Nekad mūžā nebiju redzējusi tā riktīgi kaut ko appīpējušos cilvēku. Tagad es varu teikt – es esmu redzējusi riktīgi appīpējušos cilvēkus. Nekad mūžā nebiju sajutusi zalītes vai marihuānas dūmu smaku – tur es tādu sajutu ik uz soļa. Nezinu, kas tieši tā par narkotiku bija, bet nu Gimena (Himena) man teica, ka tā ir narkotika, viņa pati arī nezināja, kas tieši. Bet nu tas jau nav svarīgi. Tātad, ālāk. Nekad arī nebiju redzējusi, ka uz ielas, kur staigā policisti [kas starpcitu sarunājās un pārrunāja, kur labāk nopirkt alu], smēķē zālīti (nu vai arī kas tas bija). Un nekad arī nebiju redzējusi TIK daudz cilvēku. Nu vnk visa pilsēta bija pilna ar cilvēkiem. Es nezinu cik tūkstoši. Vnk cilvēks, pie cilvēka. Nu nenormālīgas masas.
Tas par to, bet nu par mūziku kā tādu.
No pirmās dienas man īsti nekas tā nepatik. Tas varbūt tāpēc, ka es pat nemaz īsi neklausījos :D, man visapkārt bija tik daudz jaunu lietu, tik daudz kas neredzēts, ka es vairāk koncentrējos uz to un visu laiku blisinājos apkārt. Ā, meklēju vēl kādu pazīstamu seju no YFU, he, man liekas, ka uz to pasākumu bija ieradušies praktiski visi YFU Urugvajas stundenti. 🙂 + man pirmajā dienā nenormālīgi sāpēja galva, tas no visām tām smakām – zālītes, cigaretēm, alus, un visiem citiem alkoholiem. Koncerts beidzās kkur ap 2viem, devāmies mājās. Paldies Dievam, ka es nebiju vienīgā, kas bija vnk pārgurusi līdz nāvei – Gimena tā pat. Jo pēc koncerta visi parasti iet tusēt tālāk uz vienu laukumu, bet nu mēs nebijām tie visi. Es kā noliku galvu uz sava džempera, kas bija spilvena vietā, tā arī uzreiz atslēdzos.
Otrā diena jau iesākās daudz labāk 🙂 Gandrīz bez galvassāpēm pabrokastajomā, padzērām maté. Pastaigājām pa pilsētu, nu vienvārsakot pačillojām un ap 5ciem akal devāmies uz otras dienas koncertu.
Tas jau bija priekš manis manāmi labāks. Otrajā dienā bija arī krieti vairāk cilvēku. Lēkājām, iepazinos ar jauniem cilvēkiem, citi dziedāja līdzi [es nē, jo protams vārdus nezināju]. Nu vienvārsakot, gāja ļoti labi. 🙂 mūsu mājvietā ieradāmies kkur ap 6iem. 🙂 un tad jau gan, pat nespēju galvu nolikt uz džempera, kā biju aizmigusi. 😀
un jāceļās jau bija pēc 3īs ar pus stundām. Jo mums autobuss bija 11.30. Un viss ceļš kājās stāvot. 1dien es bij vnk bez spēka. Nespēju aiziet uz savu salsu, bet arī gulēt netiku, jo vajadzēja Sofiai palīdzēt ar angļu valodas projektu. Takā mans plāns – visu dienu gulēt – izjuka. Un nākamajā dienā jāceļāsj au 7ņos uz skolu. Visu 2dien vēl staigāju aizmigusi. 😀
Kas tad vēl.:) ā, man ir jauns iemītnieks matos – trenza. Nezinu kā sauc latviski. tāda no diegiem takāa sapīta bizīte, bet nu nav bizīte. 😀 Krāsās – zaļš, sarkans, melns un dzeltens. Un vēl dažas pērlītes 🙂 Nu lūk.
🙂
Par mūziku kā tādu. Grupas ļoti dažādas. Spēlēja gan vairāk panciksu roku, gan melodisku. Pirmo reizi dzirdēju roku+elektronika, nu kopumā man patika. Bija dažas grupas kas priekš manis bija pārāk smagas. Bet nu viss jau vienmēr nevar patikt. 🙂

8.jpg7.jpgTrenzaRiitsApavi peec pirmaas dienas. :p

4 komentāri

Oktobra sākums – dias de patrimonio.

He, kad oktobris tuvojas beigām, es atceros, ka neesmu uzrakstījusi par savu supeŗjauko izbraucienu uz Montevideo. Beidzot es varu teikt, ka esmu redzējusi kaut mazu daļiņu no Montevideo. Un pavisam noteikti varu teikt, ka pilsēta ir ļoti skaista. Man jau dikti patika. 🙂
Mūsu izbrauciens uz Montevideo notika ¨Dias de patrimonio¨ ietvaros. Tās ir dienas, kad kādi vēsturiski vai citādi svarīgas ēkas un objekti ir pieejami apskatei ikvienam cilvēkam. Atvērts ir viss. (nu tā man vismaz teica)
Šo braucienu es gaidīju visu nedēļu. Un visu nedēļu lija lietus. Bē, katur dienu pie sevis domāju ¨kaut tikai 6dien nelītu¨. Jē, un 6dienas rītā lija. Piecēlos 8ņos – lija. Piecēlos 11tos – vairs nelija. :p Spīdēja saulīte. Mana nedēļas lielā vēlme bija piepildījusies. (sun) Tad nu mums vajadzēja 2vas stundas, lai izčammātos no mājām – ap 1niem devāmies ceļā. Mums bija sieviešu izbrauciens, tikai dāmas. :p Sofia, Diana, Mari (kaimiņiene) un es.
Tad un pirmais mūsu apskates obejekts bija ēka kurā norisinās visas politiskās darbibas, jebšu kur mitinās parlaments un prezidents darba dienās. Dikti liela un grezna tā māja viņiem. Bildē jau varat redzēt, ka nav nekāda maziņā. Un par karogiem – pirmais, bez šaubām ir Urugvajas karogs un otrais karogs ir Artigas. Aj, nespēju ne nobrīnīties par griestiem, un par vitrāžām. Nu vārdu sakot – patika. 🙂

Politiķu mītnedsc07853-1.jpgdsc07852-1.jpgdsc07872-1.jpgdsc07881-1.jpgTas saucas - paskaties uz augshu.dsc07886-1.jpgSofiadsc07889-1.jpgdsc07890-1.jpgSofia y Ilzedsc07891-1.jpgMari y Diana
Tālāk. Pa ceļam uz telekomunikacijas centru iegājām arī Viena baznīcā. Nobrīnījos, ka baznīcā ir atļauts fotogrāfēt. Nezin kapēc, es biju iedomājusies, ka baznīcāas neviens nefotogrāfē. Bet un ok. Baznīca arī ļoti grezna, kā jau lielākoties visas baznīcas.

Iglesia
Trešais mūsu apstāšanās punkts bija telekomunikāciju centrs, kas pēc savas arhitektūras man dikti atgādināja mūsu pašu ¨saules akmeni¨, tā laikam sauca. Nu to ēku Rīgā, kur atrados (laikam) HansaBanka. Uhh, tur nu gan bija milijons cilvēku. Nosmējāmies par pirmajiem telefoniem, par izstādītajām ekspozīcijām, arī par PowerpopGirls. 😀 Paklausījāmies kko no Urugvajas tradicionālās mūzikas ūun devāmies uz liftu, kas mūs nogādāja, ja pareizi atceros, 36 stāvā. Es negribēju vairs braukt lejā. Tik, tik skaisti! .Ā, visu Montevideo varēja redzēt – visu! Vieni vienīigi uhh un ahh. He, ierakstīiju atsauksmju grāmatā ierakstu (latviski). Nez tur būs vēl kāds latvišu mēlē rakstīts ieraksts.?. :p

dsc07906-1.jpgdsc07907-1.jpgdsc07908-1.jpg;pSkats no augshas. :)dsc07924-2.jpgdsc07927-1.jpgdsc07928-1.jpg
Mūsu pēdējā ēka ko paspējām apskatīt bija teātris. Arī ļoti grezns, bet ne tik grezns lai liktos krievisks. Skaists. Man dīvaini likās tas, ka sākot no 2trā stāva vietām uz augšu viss ir tādās takā mazās lōžās. Nav takā pie mums, kad arī otrajā stāvā visi sēž pa 4trām 5cām rindām.

otra vez - Sofiadsc07937-1.jpg

Nu lūk.
Pēc tam devāmies pastaigā pa gājēju ieliņu. Tur nu gan man acis spīdēja kā žagatai – uz šīs ieliņas no vienas vietas bija dažādi ielu tirgotāji. Un lielākoties tirgo auskarus un citas rotaslietas. Tirgo arī zimējumus, ar rokām veidotas figūriņas, nnu viskaut ko – un viss gatavots ar rokām. Dikti glīti nieciņi.

dsc07940-1.jpg
He, ceļā uz autoostu, kad devāmies uz māju pusi pamanīju sev vienu pazīstamu nosaukumu – Radisson. :p jē, kkas tomēr arī ir kopīgs Latvijai ar Urugvaju.

dsc07950-1.jpg
The End.

dsc07955-1.jpg

8 komentāri

Otrais rakstiņš vienā dienā.

Nu saprāt jau. 🙂 Manai skolai palika 70gadi. ehh, kā es gribētu, lai uz ģimnāzijas dzimšanas dienu skolotāji tā sakrāsotu savas sejas. 😀 Un tā dziedātu un dejotu. 😀 tas vnk bija kkas.
Es jau nesaku, ka uz skolas dzimšanas ir sliktaak, ir vnk citaadaak. :p 

He. par godu tam, ka skolai bija dzimšanas diena, man 3diena bija brīva. 🙂 Respektīvi, stundas nenotika, bet skolā pavadīju vairāk laika nekā parasti. 🙂 praktiski visu dienu. 🙂 Neko jau īsti nedarījām. Uzjautrinājāmies par skolotājiem, ēdām skolotāju taisītus hamburgerus, citi taisija lelles un krāsoja sevus ķermeņus, taisija skolai tortes un veidoja 10m garu sņori no papīra. Tie bija tādi grupu uzdevumi. He, bija 3ī sgrupas – dzeltenie, zaļie un zilie. Man bija dikti uzjautrinoši klausīties kā zilās grupas dalībnieki kliedz ¨mēs esam zilie, mēs esam zilie! Zilie labākie!¨ Un neviens nesaprata, kāpēc es smejos. 😀
Nu tad tikai skataties bildītes. Mani redzēsiet tikai vienā bildē – lielvaidzei Ilzei vairs nepatīk fočēties. Kad tikšu vaļā no tiem vaigiem, tad būs vairāk bilžu. 😀(Aizmirsu vaardu), Lusia, Alejandra, lielvaidze IlzeFabricio (klasesbiedrs)dsc07775-1.JPGManuels. :pProfeDirektores vietnieks Marceldsc07809-1.JPGDirektore un biologjijas skolotaajaAlicia Teran - mana anglju valodas skolotaaja, kaa arii mana kontaktpersona ar YFUdsc07825-1.JPGMarceldsc07840-1.JPG2vas kjiimijas skolotaajas, mana skolotaaja ir tajaa sarkanajaa dzhemperiitiiPar godu 70 gadiem iestaadiija kocinju :)Martin

9 komentāri

Montevideo

Arī iekš Urugvajas eksistē ¨ašās¨ idejas. jē, tas mani preicē. Nu lūk, tāda viena ašā ideja mani ¨sameklēja¨ pagājušo svētdienu. 🙂
Pagājušā svētdiena (31.oktobris) man jau bija aizņemts, jo bija jāiet ciemos pie Dianas draugiem. 🙂 Viņiem mājās bija ¨maza¨ fiesta. Nu tāda maziņa – tikai kādi 20mit cilvēki. Tas jau tā parasti esot uz dzimšanas dienām. Carlosa (tā sauc Dianas draugu) sievai bija dzimšanas diena, ja pareizi atceros, viņai palika 34. Nu lūk, nav nekāds apaļais skaitlis – tāpēc tāda mazā fiesta. 😀 He, un tākā Carlos strādā gaļas veikalā, tad uz galdiem bija gaļa šitāda, un gaļa tāda, un tad vēl šitāda un tāda. Viena vienīga gaļa. 😀 Pārāk daudz gaļas.
He, un tieši pirms pašas došanās pie Carlosa, man piezanīja Julia. Julia ir YFU brīvprātīgā. 🙂 Un aicināja šodien doties uz Montevideo. Tā pat – satikties, parunāties un kkur pastaigāt apkārt Man jau pēc šī zvana acis uzreiz spid, jo es Montevideo esmu bijusi tikai to vienu reizi, kad braucu uz ¨Punta Carretas¨,tādēļ es ļoti ļoti gribēju braukt un Diana arī man atļāva. Saskaņojām visus laikus un jau 16.30 sēdēju autobusā un braucu uz Montevideo. Jē, es man liekas savu mūžu nēsmu tā stresojusi 50mit minūtes no vietas. 😀 Es braucu viena un visi man apkārt runā valodā ko es vēl īsti nesaprotu, es braucu uz pilsētu, ko es nezinu un galu galā es īsti nemaz nezinu, kur man ir jākāpj ārā. 😀 Tad nu tā – beigās noskaidroju, ka mana pietura ir pēdējā. 😀 tad jau palika tās lietas vienkāršākas, bet nu stresiņš tik un tā nemazinājās. Bet nu veiksmīgi izkāpu pareizajā pieturā, nu respektīvi es paliku pēdējā autobusā un šoferis tik ilgi stāvēja un skatījās uz mani, ka es sapratu, ka jākāpj ārā.
Autōstā mani vajadzēja sagaidīt Manuelam, studentam no Vācijas. Bet nu, protams, viss jau nevar būt skaisti un vienkārši. Man vēl 20mit minūtes bija jāgaida viņš autōstā, un tas tikai nozīmē to, ka 20mit minūes vēl jāstreso. 😀 un tā kā man nebija telefona, es nevarēju viņa piezvanīt un pajautāt, kur viņš ir. Beigās sameklēju publisko telefonu, pieznīju viņam un pēc 5cām minūtēm viņš bija klāt.
Fjū, un tad jau viss tālāk bija čikiekā 🙂
Līdz Julias (starp citu ¨j¨ izrunā kā ¨h¨)mājām rbaucām ar taxi, sameklējām viņas māju arī veiksmīgi. Pasēdējām pie viņas dzīvoklī. 🙂 Padzērām tēju/šokolādi/kafiju, ko jau nu kurš un tad devāmies uz pludmali. Julias dzīvoklis ir tikai kkadas 3 vai 4 ielas no pludmales. Ak jē, es nebiju redzējusi pludmali tik ilgi! :)) Mēs sēdējām tur kādas 2vas stundas un pļāpājām 🙂
Atbraukusi mājās, jutos kā ar otro elpu. Bija tāda sajūta, ka nu jau esmu iztērējusi visus savus spēkus, visu savu drosmi. Bet pēc tās sēdēšanas pludmalē ¨uzlādējos¨ par jaunu 🙂
Šonedēļ jau smaidu vairāk. :p Citādi man Pablo visu laiku saka, ka es esot ļoti nopietna. 🙂

P.s Droši varat teikt, ka man bildēs vaigi lieli. Grrr.dsc07753-1.JPG.Juli (Viņas vārds gan ir ar ¨J¨), Manuels, un lielvaidze IlzeTā pati bilde, tikai atšķirība, ka man acis vaļā :D2.JPG

4 komentāri

(devil)

Varat man :p jums vien brīvdiena šonedēļ. :p man divas – 3diena un 5diena. :p
Rīt – par godu skolai, skolai ir dzimšanas diena. 🙂 būs kaut kas līdzīgs fiestai skolā 🙂
Un kapēc brīva ir 5diena es īsti nesaprotu. bet nu galvenais ir tas, ka ir brīva. 😀

es jau nēsmu ļauna. :p bet pakrist uz nerviem jau es jums varu.

Comments (1)

29. septembris.

Ir svētdiena un laikrādis uz manas rokas ziņo, ka ir 12.15. Tātad, nav jau grūti izrēķināt, ka mana skolas diena jau ir beigusies. He, šodien svētki – matemātikas stundā es pat kaut ko sapratu. :p Un uz Milko stundu (fiziku) – nebiju. Nē, nē! Es nebastoju, ko jūs! Es taču esmu apzinīga. 🙂 Labi, patiesība ir tāda, ka es gāju uz pastu fizikas laikā, bet taču loģistiski, ka pasts sestdienas dienā būs ciet. Loģika man pieklibo. Nu lūk, mana skolas diena 6dienā beidzās jau 9ņos. Un es cēlos 7ņos no rīta dēļ matemātikas! Sestdienas dienā! Bet nu piecēlos – lepojos ar sevi. :p

M, vispār es tgd sēžu pilsētas ¨centrā¨. Nu gandrīz kā pie mums – laukums ar strūklaku (kas nedarbojas, bet smuki izskatās). Starpība ir tāda, ka ir palmas, vairāk saules (vismaz šodien) un man te patīk 🙂
Šodien, es teiktu, ka ir kā normāla vasaras diena Mājās – +27, saulīte, zilas-zilas debesis. Bet nu jā, es esmu Urugvajā un tas vēl ir tikai pavasaris. (he, es te lielos, ka man ir forš laiciņš, gņau rīt līs). Tad nu jā, sēžu kopā ar savu mērkaķa kladīti un dzeltenu zīmuli rokā, un rakstu. Vnk gribējās kko rakstīt. 🙂 Un man paveicās, kladīte bija līdzi. 🙂
Ā, vēl jūs pakārdināšu – ēdu zemenes (mm).

Komentējiet

Rakstīts 21.septembrī

Šodien ir astroloģiskais datums, kad sākas pavasaris – 21. sptembris. 🙂 Un šodien ir arī tā pirmā diena, kad pēc ilgiem laikiem akal spīd saulīte. ;)Visu pagājušo nedēļu bija lietus un, līdz ar to, gandrīz visu dienu tumš un drēgns. Un vienvārdsakot – nemīlīgs. Un galu galā, vakar bija tas liktenīgais datums, kas iezīmējam manu pirmo mēnesi Las Piedras Dianas Volpi ģimenē. 🙂 He, par godu manai mēneša ¨gadadienai¨ cepu muffinus. Mans otrais kulinārijas mēģinājums. Pirmais bija kartupeļu un ābolu pankūkas. Tgd jādomā, kas būs trešais. Es jau teicu, ka uz 2vu mēnešu gadaienu cepšu šokolādes kūku. Bet man šķiet, ka es nenocietīšos un izcepšu viņu ātrāk. :p
Starp citu. Man šonedēļ ir mini-brīvdienas. Brīva ir 4diena, 5diena, 6diena. (bezšaubām arī 7diena). Tas par godu pavasarim. :p Taču mums ar Sofiu brīvdienas sākās jau 3dienā. Un tā gadās, ka noguļ vienīgo stundu – fiziku. (blush)

10 komentāri

Ta ēka , kas saucas – skola.

Skola, kā jau jūs nojaušat, te ir pavisam citāda. Sākot jau ar to, ka vidusskolā ir jāmācās 6 gadi un beidzot ar to, ka mana skolas diena beidzas +/- pirms 12. 🙂 Ha, šodien beidzās 10mitos. :p 😀
Hmm, nnu ar ko lai sāk. Mācības te uzsāk tā apt kā pie mums +/- 7 gadu vecumā. 6 gadi pamatskolā [tā laikam tulkojās] un pēc šiem 6 gadiem – vidusskola, vēl 6 gadi. BET, cik jau nu es saprotu, ka ir tā – 4tri gadi ir obligāti, un pēc tiem tu vari doties lielajā dzīvē un strādāt, taču, ja tu vēlies, tad vari mācīties vēl 2 gadus. Ja izvēlies mācīties vēl šos 2 gadus, tad ir atkal jāizvēlas virziens kurā mācīties, respektīvi – izvēlies sev atbilstošāko. Bioloģijas, zinātnes, māksalas un humanitārais. Humanitārajā programā piedāvā apgūt vesturi, kultūrvēsturi, itāļu valodu, ģeogrāfiju u.c. [tie ir tikai tie priekšmeti ko es atceros], mākslas programā – mūzika, zīmēšana, teātris, kaut kas par kino un tamlīdzīgā stilā. Zinātnes programma no bioloģijas atšķiras ar to, ka ir vairāk matemātikas, jo nav civilzinību.

Es mācos sev ¨vispiemērotākaj⍠programā– bioloģijas. Mani mācību priekšmeti: bioloģija [teorijas un praktikas stundas], fizika [arī teorija un praktika], matemātika [tā pat], ķīmija [arī tas pats]. Visas manas mīļākās stundas. 😀 te ir tā dīvainība, tās teorijas un praktikas stundas. Bioloģijai un fizikai ir cits skolotājs, matemāikai un ķīmijai ir tas pats. Bē, šodien bija mana pirmā bioloģijas praktikas stunda. Brr, tas kabinets ir biedējoš. Visās malās kaut kādi augi, burciņās beigtas vardes un tamlīdzīgi zvēri. Beigtu prusaku stends, galvaskausi, ā sieviete, kurai var atvērt krūšu kurvi. Nu visnotaļ daudz uzskatāmu materiālu. Brr, man bija zosāda visu stundu. 😀 Vēl no priekšmetiem man ir filosofija, literatura, civilzinības. No šiem priekšmetiem es neko nesaprotu, jo skolotāja to vien dara, kā tikai runā un runā un es protams, neko nesaprotu. :D. Un tomēr ir kāda stunda, kurā es jūtos gudra – angļu valoda! Mana mīļākā stunda. 😀 Lab, pietiks par priekšmetiem.
Kas vēl atšķirās. Atšķirās tas, ka no klases uz klasi iet skolotāji, nevis skolēni kā tas ir pie mums. Katrai klasei ir savs kabinets [man tas ir 14] un uz teorētiskajām stundām un visām filosofijām un tml skolotāji nāk uz klasi. Uz citu klasi ejam tikai tad, kad jāiet uz laboratoriju, tas ir, uz praktiskajām stundām. Mums nav nekādu grāmatu – viss uz kopētiem materiāliem. Ā, klasei arī nav sava žurnāla, katram skolotājam ir žurnāls, un tur atzīmē, kura nav un saliek atzīmes .
Par skolotājiem. Mans novērojums – vairāk jaunu skolotāju. Manai bioloģijas skolotājai ir tikai kkadi 25 gadi. [un matemātikas skolotājam ir rozā zeķes. 😀 ]
Un galu galā, cik ilgi ir tas viss pasākums. Skola beidzas ap 15. novembri un sākas martā. Tā lūk, man drīz vien būs vasaras brīvlaiks. Jau otrais gada laikā. :p
Hmm, visparīgi par skolu, Skola ir mazāka par ģimanaziju un arī ne tik smuka kā ģimnāzija. Jo arī skolā visi piekopoj to netikumu, kas ir visā Urugvajā – visi savus papīrīšus met zemē. Te tā ir pilnīgi normāla parādība, visu ko nevajag mest zemē. Un skolā ir tas pats. Arī soli ir aprakstīti no vienas vietas, he, dažiem pat pietrūcis vietas uz sola, takā aprakstītas ir arī sienas. 😀 mana mīļākā nodarbe stundās ir, lasīt visu to, kas tur ir sarakstīts. Tur vismaz lielakaoties es visu saprotu – Jenny y Fabio, Aleja y Luis …  un tamlīdzīgā stilā. Dikti maziņa bibliotēka, nepatīk man viņa. Nav nekādas bibliotēkas atmosfēras. Amm, direktors tāds maigais vīrieties, visi saka, ka esot gejs. Nu jā, varētu tā būt. Nu apmēram tā.

Varbūt ir vēl kkas ko aizmirsu pateikt, un kas jūs varētu interesēt?

6 komentāri

« Newer Posts · Older Posts »