Mhm.

5. februāris, 2008 plkst. 19:39 · Filed under februaris

Pēdējās nedēļas topa dziesma – Dzelzs Vilks – Balerina un visu laiku aktuālā RHCP – Snow

Fa, kā esmu nonīkuļojusi visu šo laiku. Ārā +30 grādi, saule un vasara pilnā sparā, bet es te nīkuļoju. Kkas nav kārtībā, ne? Un jā, varētu tā teikt. Bija man te šādas tādas problēmas, kas, paldies Dievam, tgd ir pieklusušas. (protams, viss tas saistīts ar manu viesģimeni) Bet un par visu pēc kārtas.
Iesākot jau ar to – laimīgu jauno gadu. Lai arī nu jau kā mēnesi dzīvojam jaunajā 2008. gadā, nekad nav par vēlu novēlēt veiksmi.
Mans jaunais gads pa tiešām bija dīvains. Nu domā kā gribi, bet Ziemassvētki un Jaunais gads ar +35, bez sniega un salsas un cumbias ritmos! Ko lai saka – karstasinīgie latīņamerikāņi… Svētki pagāja interesanti. Pirmo reizi dzirdēju, ka Ziemassvētkos ir pavisam normāli iet uz klubu, un pirmo reizi Ziemassvētkos gāju uz klubu. Vakars bija vnk drausmīgs, šausmīgs, … cerams, ka vairs nekad mūžā man nebūs tāda vakara, taču Jaunais gads man bija dikti izdevies. 50 uz 50 🙂
Ā, tiem kas vēl nezin – pirms svētkiem izbalinājos. :p esmu blonda. Dīvani ne? Jau 2vus mēnešus esmu blonda, bet tik un tā man šķiet dīvaini. Un kā tev liekas? Nu tas ka ir dīvini, es zinu, bet kā tad ir labāk – gaiša vai tumša?

Ha! Kuram vēl bija tāds jaunā gada iesākums – 2. janvārī es visu dienu gulšņāju pa pludmali. :p Nav slikti ne? Un tad sākot ar 6. janvāri visu nedēļu gozējos pludmalē. Ar Sofiu bijām aizlaidušas pie Dianas tantes, kas dzīvo vietā ko sauc Parque del Plata. Aww… pludmales takā filmās. Nemeloju. Ūdens tik perfekts, tīrs, caurspīdīgs. Mm… Nepameta sajūta, ka viss ir tikai sapnis. Costa Azul, La Floresta, Piriapolis. Mazu mājiņu jūras krastā. Kad es klūšu par prezidenti, tad noteikti nopirkšu. Haha.

Pa šo laiku arī neiztieku arī bez visādiem citādiem piedzīvojumiem. 6. janvārī, kas šeit ir kā otrie ziemassvētki, (Reyes – svētki, kad pie Jēzus bērniņas brauca vēstneši un veda dāvanas) man uzdāvināja sunīti. Jā, jā. Vienkārši biju uz mutes, citādi nevaru raksturot to kā es jutos. Mana kļūda, ka vnk nevarēju saņemties un pateikt, ka labāk nē, ka es pieķeršos mazajai radībiņai un tad man sāpēs vēl vairāk, kad būs jābrauc mājās. Tad kad man mazais sunītis bija rokās, viss aizmirsās. Viss mans sagatavotais teksts aizmirsās un visa rezultātā mums tagad mājās ir maziņš velnēns – Renata.

Runājot par tām problēmām. He, YFU Uruguay direktors Diego, mani aizsūtīja pie psihologa. 😀 Es jau smejos par sevi – ka jūlijā mani vedīs iesietu balata kreklā uz Latviju. Latīņamerikāņu temperaments mani beidz nost. 😀

Redzēju arī kko no karnevāla.

Un galu galā – man taču bija vārda diena! Ā nē. Mentira. Šogad nesvinu. 😀 Haha, bet nnu. Daudz laimes, māšel, nu jau aizgājušajā dzimšanas dienā! Un Saša – otro reizi – daudz laimes. 🙂  Mans mīļākais (un manuprāt labākais novēlējums), – lai piepildās kāds jūsu sapnis.  (sun)

Tagad ir jau februāris. Fa. Laiks gan skrien, ne? Es vēl kā tagad atceros kā es krāmēju savu koferi un mamma uz manis dusmojās, jo es visu laiku kaut kur vazājos un nevarēju saņemties sakrāmēt to koferi. Protams, viss beidzās ar to, ka viņa man sakārtoja visas mantas. Eh, tas jau viss tāpēc, ka tā sajūta, ka tu brauksi prom uz 11 mēnešiem un neredzēsi savus mīļos tik ilgu laiku… negribēju to pieņemt. To sajūtu pieņēmu tikai tad, kad biju lidostā. Sabīne mani ar savu apskāvienu mani nobeidza. Tad es beidzot pieņēmu to domu – un Ilze esi ķibelē, kā tu 11 mēnešus varēsi izdzīvot viena pati otrā pasaules malā, par kuru tu nezini itin neko. Bet nu redz kā ir sanācis – ¿nu jau cik mēneši ir pagājuši? 5, ne? Ir laiciņš, bet un tik pat vēl ir palicis.

Pēdējā laika lielākais notikums manā personīgajā latīņamerikāņu ziepju operā – mana viesmāsa Sofia pameta savu Pablo. Varbūt tas ir tikai par labu. Nnu jau kā nedēļa. Un ziniet, ka kašķi mājās vairs nav dzirdami.

BET, pats lielākais un superduper jaunums ir – 27.februārī es satikšu savu tēti! Ak jē, uz šito gan es jau velku krustiņus kalendārā (sun).
Un pirms tam vēl ar YFU došos uz vietu kas saucas Cataratas. Nu, nu. Jūsu ģeogrāfijas zināšanas – Iguazu ūdenskritums? Nēdēļas laikā pabūsim gan Brazīlijā, Paragvajā gan mazliet arī Argentīnā. Skan labi, ne? 😉 Tas jau gan notiks pavisam drīz. Šīs nedēļas nogalē. 😉 pirms tam viens darbiņs – eksāmens spāņu valodā un tad ¡ aidā ! No tā eksāmena mazliet raustos. Gribās ¨paspīdēt¨, bet nu pff, ar tiem sasodītajiem artikuliem…. :p

Tas tāds maziņš ieskats… ¿Un kā iet tev? ¿Ziema līdz Tevis beidzot atnākusi?

Paliekošā saite