Nedēļas nogle.

10. septembra, 2007 plkst. 17:24 · Filed under Septembris

Šī nedēļa nogale pārspēja visas citas. 24 stundas bez miega! Wūhū, un lielākā daļa no šīm stundām kājās stāvot vai staigājot, vai vēl labāk – dejojot.
Tātad, no rīta – skola. Jā, jā – sestdienās jāiet uz skolu. Un stundas arī ir tās labākās – 2 matemātikas un 2 fizikas. Stundas visiem sestdienās esot tādas pamatīgās/svarīgās, jo, piemēram, ja ieliktu civilzinības, tad protams, neviens neietu. Tā lūk.
Pēc skolas majāas, kko padarījām, pārkrāmēju jau kuro reizi istabu, sakārtoju skapi, noslaucīju putekļus. [Starp citu, mamu, tu lepotos ar manu istabu. 😀 ir pagājušas jau 3īs nedēļas, bet mana istaba šeit ir vienmēr kārtībā. Cerēsim, ka tā bus arī turpmāk. :p Un tad ap 4triem Sofia, Leo, Pablo un es sākām kustēt uz Montevideo. Jē, puiši te ir tik lieli džentelmeņi, ka izmaksāja man ceļu uz Montevideo, gan turp – gan atpakaļ. :p Bet es esmu gandrīz pārliecināta, ka otru reizi Leo vairs nebūs tik cēlsirdīgs. 😀 jociņš spociņs.

No Montevideo redzēju gaužām maz, tikai tik cik no autobusa loga. Braucām ar 2viem autobusiem, kā no viena izkāpām, tā otrā iekšā un līdz pat šoppinga vietai, kas saucas – Punta Carreta. Izmēru ziņā lielāks nekā mūsmāju ¨Alfa¨. He, pat vienu pazīstamu veiklu atradu – Zara. Bet nu visadā ziņā, šī te ieprikšanās pierādīja pilnīgi pretējo nekā to, ko mums apgalvoja nometnē, ka iepirkšanās te ir lētāka. Muļķības! Viss maksā apmēram +/- tik pat. Okei, varbūt tas bija kkads dārgais veikals, bet nu nedomāju vis. Takā es biju noskaņojusies, ka nu tik būs, ka nespēšu vien sevi valdīt un nenopirkt visu ko redzu, tad visu iepirkšanās laiku biju vīlusies. Jo pat arī pa tām cenām, kas tur bija, nu vienkārši nebija ko pirkt. Tā lūk. 😦 tā lūk, bet nu tik un tā – iepirkšanās mierina manu dvēseli. 😀 ja pa pagājušo nedēļu atkal paspēju saslimt ar ¨home-sick¨, tad nu šodien akal viss ir labi. 🙂
Starp citu, man tgd ir +25 grādi, un tas vēl ir tikai pavasaris :p Pat nemaz negribu iedomāties, cik karsts būs vasarā, jo tgd jau no mājas negribās iet ārā, jo ārā ir baigā sutoņa.

Ok, atgriežamies pie tēmas.
Mājās no šoppinga bijām kkur pēc 12tiem. Jā, jā. Tā nedaudz ilgi, bet pa veikaliem staigājām līdz kkadiem pus10. Tatātad, majās bijām pēc 12tiem. Visi 4tri pārguruši, pusaizmiguši un sāpošām kājām, bet kā tad 6dienas vakarā/naktī neies uz dančiem. Protams, ka mes iesim uz dančiem. Fiesta! Bišķi atlaidāmies, ¨pačillojām¨ un aidā uz klubu. 🙂 Vēl viena dīvainība, klubs sāk strādāt tikai 2vos naktī. Tas man likās tā dīvaini. Nu jā. Cilvēku, protams, bija ka biezs, bet un tas jau normāli. He, pirms došanās klubā mani apmācija kā atsevišķās situācijās rīkoties, piemēram, ja kāds sāk grābstīties vajag uzreiz labo āķi. 🙂 He, žēl, ka man nebija iespēja izmēģināt manu āķi. 😀
Mūzika. Visu vakaru pārsvarā skanēja cumbia, taču pašā pašā sākumā skanēja riktīgs Atlantisa tuc-tuc. :p Brīžiem arī vietējais roks. Takā pārsvarā man tā bija jaunas dziesmas. No mūsu danci-danci māājās bijām pēc 6, pirms 7iem. He, Sofiai un Leo enerģijas pietika dejot līdz pat rīta gaismai. Tāds arī bija Leo plāns, jo viņam 8ņos bija jādodas uz darbu. Bet nū es nespēju viņiem turēt līdzi, jau 5 nespēju stāvēt kājās, jo acis jau pašas krita ciet, neskatoties uz to, ka bija skaļa mūzika un pavisam noteikti nebija tādi apstākļi, kas iemidzinātu. Organisms netur. 😀
Taču svētdien biju prima, kas piecēlās. :p jau 12tos biju augšā un miegs kā ar roku noņemts. 🙂

After shopping: Es un Leo , Sofia un Es 🙂

Paliekošā saite